Tu domā vēlos, appist tevi, appist viņus, appist visus jūs
Pasaule ir manā priekšā lai domas visur plūst
Un es te pūšu un biezu miglu taisu
It kā plaušas būtu cisterna un pasaule būtu pie vainas
Es vairs negaidu neko ne no viena
Viss ir manās rokās, pats sev visu pienesu
Un tas kā iemesls sienām atvērt durvis
Pārspēks ir mūsu pusē, es mūžīgi būšu
Tāpat kā visums kas visiem dod iespējas
Paņem apārstējies es vairs šo nespēju
Cits skrēja un paklupa jau pie paša starta
Mani gadi lika to aizmirst tā pat kā piemirsu sarkt
Dārgie ļaudis, jūsu alķīts mazliet kroj
Tik daudz uz paronojas ka tvaiki divi pilns šodien
Man toties nedalīts prieks par katru momentu
Kad aplaužu tieši tos kas no manis nolec

Saliec kopā puzzli pa gabalam
Ticība sev, nauda, nekas nereāls
Ģeniāli likt tev prātā šādu seriālu
Mūs iedvesmo, tagad brīdi nerunā
Saliec kopā puzzli pa gabalam
Ticība sev, nauda, nekas nereāls
Ģeniāli likt tev prātā šādu seriālu
Mūs iedvesmo, tagad brīdi nerunā
Izslēdzu modinātāju, pieceļos, eju uz pieturu, autobusā apsēžos
Vēroju kas pa logu zibsnī garām, vēroja pasažierus ja atrauties no loga sanāk
Pienāk mana pietura man jāiet strādāt, man riebjas to darīt bet man nākas
Bet ar vēsu prātu kamēr citi sprēgās, stabili turu mērķi kas sapņos rādās
Gribu vilni veidot ātri bet nesasteidz, lūk tagad klausies to ko tev nepateicu-
Bieži liekas dēļ sabiedrības ciešu, tā liek man nemitīgi meklēt pašam sevi
Bet varbūt tas ir ļoti labi es te spriežu, ka tā ierauj mutulī ap sevi
Tā nemitīgi grauj un spīdzina Ritvaru bet bieži krītot lejā brīnumus izdara

Saliec kopā puzzli pa gabalam
Ticība sev, nauda, nekas nereāls
Ģeniāli likt tev prātā šādu seriālu
Mūs iedvesmo, tagad brīdi nerunā
Saliec kopā puzzli pa gabalam
Ticība sev, nauda, nekas nereāls
Ģeniāli likt tev prātā šādu seriālu
Mūs iedvesmo, tagad brīdi nerunā