Bob Dylan
Aizvējā
Tas notika citā posmā darba un asins pilnā
Tumsa - priekšrocība un ceļš dubļu klāts
Ienāca no āra cilvēks bez satura

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā
Un atkal ceļā braukšu , vari atstāt savas drēbes
Viņai vienmēr došu labāko apsolos
Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgi cīnās
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Pēkšņi apgriezos, tur viņa stāvēja
Ar sudraba sprādzi ap kāju un ziediem matos
Viņa lēnām pienāca un satvēra manas sāpes
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Tagad starp mums siena, kaut kas pazaudēts
Pieņemu pārāk daudz jūtas saskrējās
Iedomājies viss iesākās tukšā rītā
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Zinu, šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj
Nekas daudz nav svarīgs, beigās neieskaitās
Aklais kapracis pūš savā ragā

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā
Esmu dzirdējis jaundzimušos raudot rīta gaismā
Un veci vīri bez zobiem , zaudējuši prātu
Vai sapratu tavu jautājumu - viss beigts un pagalam
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā...