Es protams apzinos to, ka nedzīvošu mūžīgi
Un diezvai manas rindas ir gravētas akmenī rūpīgi
Bet ja tu esi te un vēl pietam mūs dzirdi
Tad zini, mēs rakstam ar pildspalvu, bet caur sirdi

Un tāpat kā pavasarim tuvojoties, ledus sāk kust
Var jau just kur pret un kurš pa straumi plūst
Var jau just kurš paties, a kurš mulst
Kurš stiprā vējā kā koka zari lūzt

Te nav nekas falsificēts vai izdomāts
Viss ir caurspīdīgs, atklāts, tīrs kā saka zelta vērts
Nav nozīmes vai labklājība tev apkārt vai posts
Ja tevi emocijas moca, tad dots devējam atdodas

Tad jau sanāk, ka mēs savu darbu ejam pildījuši godīgi
Neesam liekuļojuši un neesam bijuši arī pārak kodīgi
Šodien man šis ir veids kā sevi ģenerēt
Mana alternatīva, lai manu sistēmu nespētu iebalzamēt

[piedz.]
Da lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jābur
Jo emocijas nav ledenes, ko tūtiņā jātur
Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jādur
Jo tikai viena miesa, viens gars mūs kopā satur
Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jābur
Jo emocijas nav ledеnes, ko tūtiņā jātur
Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jādur
Jo tikai viena miеsa, viens gars mūs kopā satur

[2.pants: Pikaso]
Stop, te mana pirmā dziesma top, [dara tie bīti?]
Rakstāmais un papīra lapa, nav jau māksla viņus uzlikt
Bet tas, ka ko, neliek mierā
Sūknē dzīvību un ārā velk no kapa

Tā tev nav matemātika, te domāt vajag
Ass, just ar asti
Te jāskatās ar vērienu, tā plaši
Tā bilde ir daudz lielāka kā liekas

Uzķer aši, ir valoda nav robežu, tu noliec pasi
Pirmā skaņa pēdējai, pēdējā kā pirmā
Dziesmai šodien liela diena
A viņa viena, bet spējīga mūs visus krāsot [?]

Sniegt mācību, par to tev cienu
Es tev leju glāzē 50 kā ceļu kāju biedram
Lai tad kad visi aizgājuši, tev nav jāpaliek te vienam
Lūko izstaigāt tos ceļus, atkodu karti, kas dod norādes
Zēni noklausās un tad iet karsti

[piedz.]
Da lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jābur
Jo emocijas nav ledenes, ko tūtiņā jātur
Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jādur
Jo tikai viena miesa, viens gars mūs kopā satur

Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jābur
Jo emocijas nav ledenes, ko tūtiņā jātur
Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jādur
Jo tikai viena miesa, viens gars mūs kopā satur

[3.pants: Ozols]
Es esmu liricists bez pildspalvas, čaukstošu papīru rokās
Zaudējis veselo saprātu, ar murgiem mocās
Es nevaru mēnešiem pabeigt dziesmas, noguruma vajāts
Kam pamats ir zem kājām, tomēr daudz kas sajāts

Šis nav laiks grēksūdzei, šis nav laiks mosties
Šis ir dzīves periods no kura es nevaru atkopties
Es esmu kā vēstule pudelē iemesta jūrā
It kā neaizskarts, tomēr nezinu kur mani aiznesīs vēja brāzma sūrā

Kā būs tā būs, sūds ar visu nav ko mīnēt
Kaut kas paveikts ir, bet nav noskaņas svinēt
Tā nav vēla rudens depresija saulainā vasaras dienā
Tā ir upurēšanās katrā nākamajā pakāpienā
Tie kas mani satiekot saka - es esmu vaigos iekrities
Jā, varbūt tā ir, trijās stundās neizgulēsies
Šis ir smags pārgājiens, ceļojums uz elli
Vai atgriezīšos, nezinu, viss ceļš ir ar svelmi

[piedz.]
Da lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jābur
Jo emocijas nav ledenes, ko tūtiņā jātur
Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jādur
Jo tikai viena miesa, viens gars mūs kopā satur

Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jābur
Jo emocijas nav ledenes, ko tūtiņā jātur
Lai vai kā tur, šitais īsts lai tev nav jādur
Jo tikai viena miesa, viens gars mūs kopā satur