[1.pants]
Tev jādodās man līdz
Mums priekšā ir garš Piena Ceļš
Mūs paudīs vēja brīze
Jūras šalkoņa, koka galotnes un mežs

Mēs dosimies, kur vēl nav būts
Kur cilvēka daba ir kas svešs
Ir pienācis laiks
Mums jākļūst par to, ko iekšējā balss dveš un dveš

Tu pazīsti mani kādu laiku un arī es tevi, bet šis ir jauns tests
Mums jāatsakās no komforta zonas ap sevi, it kā tas viss būtu kāds blefs
Sava veida bezsvara stāvoklis, kas tevi no matērijas prom nes
Atbrīvot prātu kas negrib zināt, ar ko atkal stratēģiski urbānie eksperementēs

Te nav pulksteņi un steiga, tikai tu un tava iekšējā iztēle
Te noteikumi nav teikti, tikai prāts, būtība un tava esence
Tu piekodini pats sevi, ka šis nav triks vai kāda iztēle
Te dienas sākas un beidzas tikai ar mums, kā nebeidzama etīde

[Piedziedājums]
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un kauns ir aizklīdis, kā zvērs kas pirmo reizi jūt brīvību
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un tu pie sevīm nodomā, deam, es mīlu dzīvi
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un kauns ir aizklīdis, kā zvērs kas pirmo reizi jūt brīvību
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un tu pie sevīm nodomā, deam, es mīlu dzīvi

[Tilts]
Es mīlu dzīvi
Es mīlu dzīvi

[2.pants]
Jā, mūs prātīgos te neprāts aiznes
Apkārt tumšas debesis un zvaigznes
Man līdzi mana lielākā kaisle
Un nav man ar pasauli nekādas vairs saiknes

Mēs divi šajā likteņa dejā
Tik divi vien šajā bezizejā
Un jau kuro dienu un nakti bailes ir pazudušas
No mūsu sejām

Cik tālu mēs spēsim to nest, man nav skaidrs
Bet prātā ir vēl rezerves
Cik daudz mums vēl pietiksies spēka, es nezinu
Mūs iedvesmos atklāsmes

Te ir pārāk daudz miera brīži un neierasti maz ikdienas strīdu
Tas summējas kopā ar mūsu un vidi kas šeit mums dod pārgalvību
Te palikt līdz galam vai salūzt, te pārvarēt sevi vai atlūgumu palūgt
Te mēģināt sevī nu atgūt to kas reiz bija pamests un atgrūsts
Laiks atliku likām un domas tev līst [?]
Vai tu maz vēl vakar saprati to, kas ar mums notiek šeit un tagad
Es domāju, ka nē, te viss ir kļuvis kā viena vienīga atklāsme
Es domāju, kāpēc mēs vēl tik ilgi būsim gatavi sevi tā upurēt

Pašaizliedzība pilna mugursoma
Tikai jānotic, ka šī ir nekļūdīga doma
Un iespējams spēsim mēs piepildīt savu dzīvi ar [tīru?]
Bez klona

[Piedziedājums]
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un kauns ir aizklīdis, kā zvērs kas pirmo reizi jūt brīvību
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un tu pie sevīm nodomā, deam, es mīlu dzīvi

Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un kauns ir aizklīdis, kā zvērs kas pirmo reizi jūt brīvību
Mums pieder šis brīdis, šis nebeidzamais laika sprīdis
Un tu pie sevīm nodomā, deam, es mīlu dzīvi